Interesanti, bet fakts, ka šogad divās no trijām apmeklētajām kāzām neviens no jaunlaulātajiem nemainīja savu uzvārdu. Es uz to raugos ļoti pozitīvi. Un kāpēc gan ne?

Protams, būs interesanti uzzināt, kas notiks ar pēcnācēju uzvārda sadali.

Īstenībā šitas jautājums ir aktuāls tieši ar to, ka ir diezgan daudzi cilvēki, kuri ietiepīgi uzskata, ka laulātajiem pēc kāzām obligāti jābūt vienādam uzvārdam. Pie tam konservatīvākie no tiem atzīst tikai sievas pāriešanu vīra uzvārdā (sievai jāizrāda cieņa pret vīru), t.i., vēršas arī pret saliktajiem uzvārdiem. Un kas tas ir? Mūsdienu verdzība (šajā gadījuma ir runa nevis par sievas brīvprātīgu pāriešanu vīra uzvārdā, bet par šādas rīcības uzskatīšanu par obligātu pienākumu)? Nu kaut kā tā

P.S. Kaut kā par smagu šitas viss sanāca, lai gan manis pēc katrs var darīt kā vien tīk

Un kad es domāju, ka laiks, kad kāds bija sliktāks par Lauri R. un Andri Ē. ir pagājis, izrādās, ka ir parādījies jauns superspīdeklis pie latvijas mūzikas debesīm ar “ļoti kvalitatīvu” popmūziku. Nav skaidrs ko tieši kompānija ir saklausījusi šajā brīnumā? Lūdzu video:

http://www.lmk.lv/video/video.php?vid=369127

Pa brīvdienām biju kāzās. Kāzas kā jau kāzas. Kā jau parasti. Ja neskaita to, ka vedēji manuprāt bija manāmi pārcentušies ar tiltiem. Stājāmies visos septiņos. Baigi nogurdinošs un ilgs pasākums. Bet kas intersanti: vienā tiltā neuzlido balons, otrā kuģis (papīra) nogrimst, trešajā vainags iekrīt otrādi… Pārējos tamlīdzīgas atrakcijas nenotika. Bet vienalga savādi.

Pagājušajā ceturtdienā, uzejot uz perona novēroju pagalam dīvainu kudzītes izturēšanos. Gāja viņa 3m pirms manis. Uzkāpa uz perona. Apstājās. Paklanījās. Un skaidrā krievu mēlē noteica: “Доброе утро Янис!”

Tuvākais cilvēks (izņemot mani) bija vismaz metrus 10 uz priekšu. Uz mani viņa neskatījās, un arī neesmu Jānis. Nu kaut kā neveikli vienvārdsakot sanāca.

Šodien man konkrēti piegriezās tas, ka TVNetā pie vārdadienām vienmēr ir vismaz viena lieka, t.i., šodien, piemēram, beigās bija vārds Donāts (vai Donats). Un es dusmu vājprāta lēkmē uzbliezu e-pastu tīkla pavēlniekam (webmaster) un BCC arī ziņu redaktorei (nezinu kāds viņai ar to sakars, bet iespējams šis nevietā nosūtītais e-pasts liks viņai sadusmoties un aiziet pie tīkla pavēlnieka un sarosīt to).

Un vai tu re, Donāts ir pazudis

Atbildes e-pastu, protams, (iespējams kā par laimi) neesmu saņēmis.

P.S. Iespējams, ka šī ir sakritība, bet ja vismaz pusgadu nekas nebija mainījies un tieši šodien pēkšņi viss mainās uz labu (ļoti žēl to dažu Donātu, kuri nesaņems apsveikumu šodienas viltus vārda dienā), tad es uzskatīšu, ka esmu to pūzni kaut nedaudz bet pabakstījis

Ja man kāds pirms šīm brīvdienām būtu teicis, ka izbraucot no Rīgas pulksten 12:00 līdz 19:00 vakarā nevarēs atrast normālu vietu pie kāda no Latvijas ezeriem, es nebūtu ticējis. Tagad vienmēr, kad šito iedomājos, negribot klusībā ierēcu.

Paldies Dievam, ka mēs vispār kaut kādu vietu atradām

Vietai protams bija savas nepilnības, piemēram, visa tā pļaviņa pilna ar riestojošām skudrām.  Tikko ieradāmies tur, gāju pa pļavu un pēkšņi zemē redzu, opā, velns ku daudz skudru vienuviet. Stāvu, skatos uz zemi, blenžu kā dzenis. Pablenzu, speru vienu soli ezera virzienā un jūtu, ka esmu iegājis lidojošos skudru mākonī. Pilna galva ar to labumu. Tobrīd man vēl nebija iztrādājusies bijība pret skudrām.

Bijība parādījās tajā brīdī, kad grābstoties gar baļķēnu, kurš bija nolemts sadedzināšanai, viena neliete uzrāpās man uz plaukstas un iekoda (vai ej nu tu sazini ko tur izdarīja) pirkstā. Tobrīd nodomāju - un šitas ir tas lielais skudrs kodiens no kura visi baidās. Pagāja piecas minūtes un jutu, ka man tas pirksts sāp tā, ka maz neliekas. Ej nu tu sazini ko viņa man bija izdarījusi, bet vēl tagad man tajā vietā ir tādi kā nelieli izsitumi. Sāpēs mazinājās tikai pēc kādas pusstundas.

Nākošā diena kā izrādījās bija vairāk nekā neforša (vismaz rīta pusē), pa nakti lija. Galu galā nācas braukt mājās

Kopsavilkums: nebija nemaz tik slikti. Noskaidroju, ka skudras ir briesmīgas. Noskaidroju, ka man ļoti garšo statoila moka. Tagad zinu kā no Līvāniem var aizbraukt uz Preiļiem. Un galu galā svētdien pa lēto iepirkās galda futbols, kuru tagad nevaru izdomāt, kurā istabas stūrī lai ierūmē.

Pēdejās nedēļas laikā Latvijas internetos ir palicis pavisam intersanti komentus palasīties (parasti to nedaru). Konkrēts meksikāņu seriāls,  tagad tikai jāgaida kad kāds pazaudēs atmiņu.

Ok, viss sākās ar to, ka ievēroju divu “vīru” kašķēšanos lūk šeit: http://shz.lv/read/artrs-mednis-ir-nebdnis/

Cik es no turienes nopratu, tad kašķis ir jau ar zināmu vēsturi un uzgāju vēl divus perēkļus, no kuriem galvenais pūznis šķiet ir te: http://vigants.wordpress.com/2008/07/04/uzmanieties-marketings-ieks-web-20/

Un otrs ir te: http://web.hc.lv/blogi/blogi/deni2s/ieskaties-maldinosa-reklama/

Lūk kas var notikt pēc viena neveiksmīga komenta:

http://www.tribine.lv/articles/5412/1/?link=http%3A%2F%2Fwww.tribine.lv%2Findex.php%3FmodeType%3D1%26open%3D0%26articleId%3D5412%230

Lai iet ieskrieties visas privātās, saldās, jaunās un vakara dzīves, šitas pie vella ir interesantāk. Laikam par kādu no šiem tematiem būs jāuzzīmē kāds komikss, bet tas laikam pēc tam, kad būs tapis garadarbs par pils spoku.

P.S. Pietiek savā starpā kasīties.

Ir lietas par kurām ir jāuztraucas bik vairāk, piemēram šodien vilcienā dzirdēju kā viena mamma saviem sīkajiem pilnīgā pārliecībā uzvaras pieminekli vairākas reizes nosauca par brīvības pieminekli. Un tad sīkā uzreiz atcerējās un iesaucās: Ā! Tā ir tā vieta, kur mums svētki notika…

Reizēm gadās, ka atceros lietas, kuras jānudien nevēlos atcerēties un tad kaut vai zemē ielien. Un vienmēr ienāk prātā doma, ka šito es labprāt no savas atmiņas izdzēstu. Nu aptuveni kaut kā šitā:

Nu re, šodien pagājis tieši gads.

Kārlis: Velns ku laba filma!
Žanis: Mhm…
Kārlis: Sižets nevāji labs!
Žanis: Mhm…
Kārlis: Šī ir viena no visu laiku labākajām filmām kādu man ir gadījies redzēt!
Žanis: Mhm…
Kārlis: Un Džokers… mmmmm… rozīnīte!
Žanis: Zini, man tomēr būtu vairāk paticis, ja viņš vismaz vienā filmas epizodē būtu uzlicis kovboja cepuri…
Kārlis: Tu esi slims, džekiņ!