Aprīlis 7, 2008 pie 12:10 pēcpusdienā (Uncategorized)
Turpinot negatīvisma kampaņu jāpiefiksē, ka vāvere un zīles kopš “Ledus laikmeta 2″ man ir piegriezušās. Vairs nav oriģināli! Un arī vāverjoki kaut kādi ne tādi ir palikuši!
Turpmāk, lai vairotu pozitīvismu sabiedrībā būs katru dienu jāuzraksta kaut kas labs par PC un Windows. Un vispār man sāk likties, ka visi āboļu īpašnieki ir nevāji iegrābušies, paši negrib to atzīt un tāpēc kladzina pa visu pasauli kā vistas uz visiemzināmās čupas (piedošanu par salīdzinājumu, bet kaut kas uz to pusi ir) par to cik āboļi ir labi!
Aprīlis 3, 2008 pie 1:23 pēcpusdienā (Uncategorized)
Nekādi nevarēju saprast, kas ir par iemeslu tam, ka uz normāla asfalta laika gaitā veidojas bedres. T.i., kāpēc veidojas bedres nevis asfalts izdilst vienmērīgi. Redzams ir kaut kāda pēkšņa asfalta deformācija.
Un reku atbilde. Es pieņemu, ka Latvijā dzīvo ļoti liels daudzums tā saucamo savvaļas strausu, kuri, izskrienot uz šosejas, mēģina bāzt galvu smiltīs, bet trāpa pa asfaltu un ar vairākiem mēģinājumiem izveido bedri.
Kāpēc neviens neko tādu nav dzīvē redzējis… A ej nu tu sazini. Vai tad kāds vispār ir mēginājis Latvijas dabas ainavā (uz ceļa) ieraudzīt strausu. Un ja arī nejauši ieraudzītu, tad droši vien noturētu to par dzērvi! Ir makten daudz lietu, kuras balstās tikai uz pieņēmumiem.
Man tomēr līdz galam nav skaidrs, kas liek tā saucamajām”zvaigznēm” piedalīties visos tajos murgu šovos (izrādēs ) ko rāda pa TV.
Īpaši mani iefascinē LNT raidītais “Zvaigžņu lietus” (ZL). Ja “Dejo ar zvaigzni” es vēl varu saprast - cilvēki iet un mācās dejot pie šīs nozares profesionāļiem, tad ZL ir kaut kas pilnīgi nesaprotams. Ķēmojamies un tos, kuri sliktāk ķēmojas, nozākā un vēl ar kaunu izlidina ārā. Priekš kam tas “zvaigznēm” vaidzīgs?
Kas attiecas uz dejošanu, tad iespējams (ar nosacījumu, ka es būtu “zvaigzne”) es būtu piedalījies pirmajā sezonā. Bet nekādā gadījumā turpmākajās, jo principā… nu nav jēgas atkārtoties. Īpaši jauki jau ir tas, ka dejotāju sastāvs palicis faktiski tas pats.
Nobeigumā gribēju tikai piezīmēt, ka man nav televizora un šos raidījumus neskatos. Tomēr joka pēc uzmetu aci fotogalerijām, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka nekas nav mainījies un uzzinātu, kurš pāris ar kaunu (nu droši vien nav tik traki) no izrādes patriekts
Svētdien devos pufaikas medījumos uz Alfu. Un kai gadījies kai ne. Nopirku vienu, pie tam pa dikti lētu naudu. Un tā kā man izdevās ietaupīt, nolēmu, ka jāieiet (opā cik daudz patskaņu pēc kārtas) beidzot sportlandā un jānopērk skriešanas ekipējums. Paņēmu ietestēšanai pugaros Adidas šortus. Pielaikoju un sapratu, ka šķiet neko ērtāku neesmu valkājis un negribas tos nemaz vilkt nost. Skaidra lieta, ka jāpērk nost. Nu un tad vēl piemeklēju skriešanas tupeles (tā nu sagadījās, ka arī Adidas) par iespējami zemu cenu, bet tai pat laikā palielu gaisa caurlaidību, lai kājām ērtāk (sanāca tā vidējā cenu kategorija).
Nu un tad es vakardienas vēlā vakarā devos pirmajā riksī apkārt 4 mājām. Oi ku smagi gāja. Lai neteiktu vairāk, ka man tagad vispār nav saprotams kā es varu basī to pusotru stundu kaut kā izturēt. Beigu daļā pamēģināju skriet uz maksimālo ātrumu un sapratu, ka arī tas man ir jāmācās faktiski no jauna, jo kājas uz priekšu kustas ātrāk nekā ķermeņa augšdaļa un tad sanāk kaut kas dikti dīvains. Jāpieslīpē tehnika.
Ļoti slikti ir tas, ka tuvumā nav nekā stieņveidīga, kur pakarāties skriešanas starplaikos. Vislabāk būtu, ja atrastos kādas līdztekas, bet gaidi nu no jūras labu laiku.
No iepriekšējās pieredzes zinu, ka vienkārši trula rikšošana mani nu nemaz nesaista. Vajadzīgs mērķis. Vislabāk ir noteikt distanci, uzņemt laiku un katrā nākošajā dienā šo laiku uzlabot. Savulaik mēs skolā tādā veidā trenējāmies pievilkties (ne jau uz laiku, bet uz pievilkšanās reižu skaitu). Uz sacensībām. Vispirms visi pievelkas vienu reizi, tad divas, tad trīs utt… kamēr paliek viens uzvarētājs. Visnotaļ efektīva metode bija.
Kā jau es sākotnēji biju domājis, bet klusībā cerēju, ka tomēr manas aizdomas ir bijušas nepareizas, bonapartus eiropa nesaprata.
Kā tad man pašam? Man patika principā tikai divas dziesmas: Francijas un Somijas. Diemžēl, ne vieni ne otri atzinību neizpelnījās un Neatkarīgās žurnālists Sandris Vanzovičs (par kura profesionālajām dotībām es nedotu ne pušplēstu grasi uzrakstīja):
Iespējams, ka bonapartiem nepaveicās izlozē, jo pirms viņiem startēja franči, kuri radīja vēlmi zibenīgi pārslēgt citu TV kanālu, bet pēc viņiem — pabriesmīgs vidusskolas pops a’la «gribam būt Britnijas» no Krievijas.
) ko rāda pa TV.
