Šī stāsta saknes iesniedzas manā agrā jaunībā.. drīzāk jau bērnībā. Dzīvoju es mājā, kuras lielākā daļā iedzīvotāju bija virs 40, un vispār faktiski visi bija pensionāri. Un dzīvoja arī viens onkulis, ļoti ļauns un riebīgs onkulis, kuram nepatika faktiski nekas. It sevišķi dzīnieki. Un šis mani lamāja, kad es nesu ielas krančiem paiku. Es tolaik biju mazs un raudāju.
Laiks kā ceļš ir aizvijies, tagad daudz kas manījie. Mūsu mājā bija pieklīdis kaķis, vecs un slims ar nezināmu acu kaiti. Tautā mēs viņu saucām par bomzi. Bomzis bieži sadarīja nesmukumus kāpņu telpā. Bet liels bija mans pārsteigums, kad es uzzināju, ka ļaunais onka ne no šā ne no tā ņem un laiž bomzi sevā dzīvoklī un pat baro šamo.
Vienu reizi, gan bomzis bija sadarījis nesmukumu - nospēris no galda kotleti, tad kādu laiku šamo iekšā nelaida. Nu jā. Pagājušajā gadā bomzis nomira.
Un jūnija sākumā aizbraucu es uz mājām. Un ko es redzu? Onka ir ņēmis un piejaucējis kaiju. Pie tam ne tikai piejaucējis (pieradinājis), bet arī izlutinājis tā, ka maz neliekas. Tātad jau no agra rīta kaija sēž šķūņa jumta galā un gaida kādu kustību. Tiklīdz pamana, ka onka parādās ārā vai pie loga, tā sāk ķērkt, ka barošanas laiks ir klāt. Onka arī iet un baro. Kaija gan ir tik izlaista, ka maizi ēd tikai totāla bada apstākļos. Pārsvarā pārtiek no vārītām cūku ādām un zivīm.
Citus putnus tas lops dzen prom. Un paiku prasa vismaz 3 reizes dienā. Un es dzirdēju arīnostāstus, ka šitā pati kaija tā uzdarbojusies jau pagājušājā gadā.
Turpinājumā video, kurā redzama paiku gaidošā kaija:
Un tad Jānis izdomāja, ka es tjip varētu iefiltrēties Harija Potera jaunajā filmā, kā Harija Potera draugs Tuntuļu Jurītis un kopā mēs cīnītos pret Voldemortu. Bet es tjip, protams, būtu krutāks par Hariju, kā rezultāta arī izpriecas ar grūpijām (sassodīts man šitas vārds atgādina harpijas, un izpriecas ar harpijām pa manam nav forši) man būtu biežāk!
Nedaudz ievadam. Iepriekš jau minēju, ka man neiet pie sirds lielveikalos nopērkamās sintētiskās tējas. Dzert, protams, varu, bet labprātāk izvēlos augu tējas, kuras nopērkamas aptiekās. Konkrētāk, parasti pērki Lietuvā ražotās ŠVF kompānijas augu tējas (www.svenherbs.com). Un šīm tējām ir vairākas šķirnes. Lielāko daļu no tā esmu mēģinājis (Imunoherba, Hloroherba, Gripherba, u.c.). Principā man likās, ka esmu mēģinājis visas.
Un tagad pie lietas. Tikko, pēc pusdienām, iegriezos aptiekā, nopirkt sev darbam tējiņu. Skatos stāv plauktā: Gripherba (mana iecienītākā), Imunoherba un Klimaherba. A bet Klimaherbu šķiet agrāk redzējis nebiju. Jāpačaulē, kas tas ir. Nu un tad es pārdevējai pasūtu Gripherbu un pie reizes apvaicājos, kas ir Klimaherba (pa manam tas bija kaut kas saistīts ar klimata postošo iedarbību uz cilvēka organismu). Nu un kā es varēju zināt, ka tā ir tēja sievietes klimaksam!?!?!?!?
