Gadi nāk, bet prāts…

Un nevar taču cilvēks neko no kļūdām iemācīties. Pagājšgad taču pieļāvu lielu kļūdu spēlējot futeni bez apaviem, kas beidzās ar kājas īkšķa notraumēšanu un klibošanu nedēļas garumā. Nosolījos sev, ka vairs basām kājām futeni nekapāšu.

Pienāk nākošā vasara un pieķeru sevi jāņos spēlējam futeni tikai ar zeķēm kājās pret cilvēkiem, kuri spēlēja ar apaviem. Toreiz viss beidzās bez traumām.

Šajā trešdienā jūrmalā atkal spēlēju basām kājām. Tā kā uzvedos ļoti prātīgi, tad no pretiniekiem traumas nesekoja, bet no cietajām smiltīm cieta mani papēži, kuri, jau kopš bērnības ir jutīgi pret cietu segumu. Un protams, ka vakardien visam tika pielikts trekns punkts uz i, kad basī, kaut kā nelāgi bremzējot, piezemējos uz jau tā atdaudzītā papēža. Nu un sēdi tu tagad cilvēks un domā, vai labi darījām, ka futeni pa cietu segumu bez tupelēm spēlējām… :)

Komentēt