Sākās viss ar to, ka piepelnīšanās nolūkos sāku strādāt savas dzimtās pilsētas grāmatu veikalā. Darbs garlaicīgs, staigāju gar grāmatām un garlaikojos. Tad tur tika pieņemts vēl viens mans bijušais koju istabas biedrs, ar kuru es sazin kāpēc izvairījos sarunāties. Nākošajā dienā es nonācu pie secinājuma, ka nevaru apvienot abus darbus, no kuriem primārais ir pašreizējais klaviermeistara darbs. Tomēr sazin kāpēc aizgāju uz grāmatnīcas darbu un plānoju, kā lai pasaka jaukajai veikala vadītājai, ka es pēc vienas darba dienas viņus uzmetu. Un tad notika negaidītais, mobilajam pazuda zona. Pirms es paspēju telefonu kaut vai pārstartēt, uzradās viens mans darba kolēģis, kur paziņoja, ka šī ir tipiska problēma un to var atrisināt visnotaļ ekstarvagantā veidā, izmantojot tabletes, kuras sazin kāpēc saucās “TIGER WOODS” (ir tāds golferis). Es nudien nezinu kā es noriju telefonu bet zinu to, ka tablete bija garšīga ar foršu apelsīnu garšu. Pēc brītiņa es sāku apdomāt telefona norīšanas sekas. Un tad es sāku domāt, ka man tas verķis būs jādabū arī ārā. Un tad es gāju uz tualeti un sāku ar pirkstu bakstīt sev kaklā, lai izraisītu vemšanu. Vemšanu izraisīju, bet ārā nāca tikai kaut kāda kaķu barība, bet ne telefons. Tad es jau biju konkrētā šokā un kā par laimi 6:38 no rīta pamodos.