Vakardien no rīta savas reizes 4 modos no sapņa, kurā iebraucu ar mašīnu kokā! Koku redzu, ātrums nav liels, bet bremžu pedāli atrast nevaru, reizēm rokas pašas pagriež stūri tā, ka iebraucu kokā. Un tieši sadursmes brīdī es vienādiņ pamodos.

Uz Lieldienām taisīju pirmo lielo pārbraucienu uz mājām. Dienu brīvu daudz, kaķi vienu uz tik ilgu laiku atstāt negribas. Nopirkās kaķu pārvadājamā kaste. Nepatika šamai bedres. Bik ņaudēja, bet tā viss OK. Mājās man otra kaķene. Jau liela un paveca (8 gadi). Gāja kauties par treritoriju. Nācās izolēt katru kaķi savā istabā. Māju kaķene uz visiem rūca, kas gāja klāt izolējošajām durvīm. Sēdēja uz loga aiz aizkariem un rūca, redzams lūrēja cauri, kas istabā notiek

Atceļā jau pie pašas Rīgas apturēja policija. Reids. Kamēr meklēju dokumentus, tikmēr policists paprasīja no cita kolēģa pūšamo aparātu (alkoholam). “Nopriecājos” – redz ku jauki, ja pirmajā izbraucienā dabūšu pūst trubā. Bet nekā nebija. Lai dabūtu apdrošināšanas polisi, kas glabājās tā saucamajā bardačokā (nezinu latvisko nosaukumu), man vajadzēja paņemt klēpī būri ar kaķi. Policists papriecājās par kaķi un nelika pūst trubiņā. Jauks tāds policists bija.

Tad vēl kaķim ļoti patīk kokteiļsalmiņi. Nezinu kādēļ, bet pa māju jau kādi 4 mētājas. Apgrauzti. Un pagājušajā piektdienā es sēdēju dīvānā dzēru limpeni ar ledu caur salmiņu. Atnāca kaķis un nospēra man salmiņu. Sestdien, gatavoju sev paiku. Nez kā apgriežos, a tur kaķis sper nākamo salmiņu no manas sestdienas ietaisītās limpenes.

Un kronis visam bija svētdien. No rīta šamo vajag čubināt un glaudīt, citā dienas laikā viņai nepatīk, ja kāds duras klāt. Nu un svētdien no rīta šamā luncinās un murrājas man apkārt tualetē kamēr ķēms tāds ietaisās gulēt uz poda man aiz muguras. Nevis uz ūdens bunduļa, bet uz poda malas. Nācās dzīt prom.