Kā nu gadījās kā ne, bet pērkot plīts vismu es veikalā tiku pārliecināts par to, ka virsma bez kloķiem un citiem kruķījamajiem ir labāka par tādu kurai tie ir. Ar to ir domāts tas, ka plīts virsma ir ar skārienjūtīgajiem sensoriem. Viss jau būtu labi, bet brīdī, kad to virsmu pirku es tā īsti nebiju padomājis, kas notiek, ja mājās ieviešas kāds lekājošs kaķveidīgs radījums, kuram ieskaidrot nu neko nevar. Un protams, ka tiklīdz mēs esam satrenējušies lēkāt, tā par vienu no mīļākajām lēkāšanas vietām ir kļuvisi virtuves virsma. Un sakarā ar to, ka man tā parasti ir aizkrauta, brīvais pleķītis ir palicis tikai plīts virsma, pa kuru arī parasti notiek vazāšanās. It kā jau plīts virsmai ir bloķēšanas tautiņš, bet tas ir mazs mierinājums, jo, lai atbloķētu taustiņus ir tikai kādas sekundes 5 jāpatur šis te brīnums nospiests. Tādēļ es esmu visnotaļ strikts šajā kaķa pa plīts virsmu staigāšanas jautājumā. Diemžēl vienmēr jau visu izkontrolēt nevar.

Un tā tas bija arī piektdien. Aizeju es gulēt. Pēc maza brītiņa dzirdu – plīts virsmas sensori pīkst. Tātad kāds pa to vazājas. Cēlos augšā gāju, ķēru rokā to razbainieku, stiepu prom uz otru istabu, kaķis kā bulta aizbizo atpakaļ uz virtuvi. Liekos atkal gulēt. Atkal jau dzirdu, ka pa plīti cītīgi vazājas, cēlos augšā, gāju, ķēru rokā to razbainieku, stiepu prom uz otru istabu šoreiz sadevu bik pa dupsi…

Es zinu, ka tagad kāds izbozīs acis, sataisīs aizvainotu sejas izteiksmi un teiks – “Tu viņu sit!!!!?” A bet muti ciet liekuļi. Ir tāds teiciens, kuru reizēm saka kādu perot – tici man, man tas sāp daudz vairāk nekā tev. Bet nu citādi nevar. Ir lietas ar kurām spēlēties nedrīkst. Un tad labāk, lai tiek neliels pēriens nekā nosvilusi māja. Lai gan par pērienu to nevar nosaukt, tāda papliķēšana pa cisku vien bija un kaķis pat nesaprata, ka tiek sodīts

Protama lieta, ka tiklīdz palaidu vaļā, tad kaķis kā bulta prom uz virtuvi. Sapratu, ka no manas “pēršanas” šamam ne silts ne auksts. A pērt tā, lai sāpētu roka neceļas. Nu ko, trešo reizi gāju šamo dzīt nost un sagatavoju kaujas tehniku – ūdens pistoli. Ceturtajā reizē ķēru to un sāku kaķi apšaudīt. Efekta vispār nekāda, jo šamā pat nesaprata, kas notiek. Pilnīgā bezjēgā pielēju visu istabu un saslapināju kaķi, jo kaķulops jau nav glups, kā redz, ka es nāku, tā no virtuves virsmas lejā un pamūk malā. Galu galā pēc ceturtās reizes sapratu, ka mums tāda spēlēšanās vien sanāk, gāju gulēt. Un toč, minūtes divas kaķis pastaigāja pa virtuves virsmu. Saprata, ka es nenākšu. Nolēca lejā, atnāca pie manis un nolikās kājgalī gulēt.

Nu jā un pirms nedēļas svētdienas agrā agrā rītā bija tā, ka es guļu, miegs baigi vēl nāk. Bet va vellos kaķis man aiz galvas kastēs baigi kaut ko ņemas. Un tā kādu pusstundu es tādā pusmiegā pavadīju. Tad atkal aizmigu. No rīta pamostos un skatos, ka mans pie sienas piekārtais sapņu ķērājs ir sapluinīts lupatu lēveros. Gultā man blakus spalvas piesviestas. Tur nu neko darīt, sodīt nedrīkst, jo, ja netiek pieķerts uzreiz nozieguma vietā, tad pēc tam nesapratīs, par ko sods piespriests.

P.S. Kas ar visu šito penteri ir domāts. Vispār gribēju tikai piebilst, ka, ja man vēl būs jādzird, ka kāds ir izteicis nepamatotas negatīvas atsauksmes par mani, kā par sliktu saimnieku kaķim, es ar šo cilvēku vēl ilgi nerunāšu.