Uzreiz varu pateikt, ka šitā strādājis es laikam nekad vēl nebiju. Darbā saklupa visādas štelles virsū da i mājās pa vakariem vēl nācās pamatīgi iespringt, lai uz piektdienu visu dabūtu gatavu. Vidējais gulētiešanas laiks bija 1:30 naktī. Galu galā ceturtdien izlaidu basketbola apmeklējumu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt bija vēl darbi darāmi. Otrkārt man vispār vairs nebija spēka. Tādēļ visas brīvdienas es vienkārši atpūtos. Ar zināmiem izņēmumiem, kas sevī ietver futbola apmeklējumu sestdien un handbola maču vakardien tukšajā istabā. Par futeni gan jāpiebilst, ka sanāca ļoti nosalt un notīties otrā puslaika vidū, lai paspētu uz vilcienu.

Vispār par futeni runājot. Es itkā cenšos apmeklēt mūsu izlases mājas spēles, bet šoreiz bija pilnīgākais kašmars. Nonākot pie stadiona 15 minūtes pirms spēles sākuma izrādās, ka normālā ieeja gala sektoros (i un j ieskaitot) ir aizklapēta un atstāta viena ieeja uz visu pusstadionu. Tā nu sanāca, ka rindā nostāvēju tik ilgi, ka nokavēju pirmās 10 minūtes no spēles. Te nu jāmet zābaks kāda bezatbildīga futbola funkcionāra virzienā, jo nekad nekas šitāds nebija bijis.

Plus vēl mūsējie namāk taisīt biznesu. Aukstā laikā vienīgā siltā lieta, ko stadionā varēja nopirkt bija nevis tēja vai kafija, bet karstvīns pa 1Ls mazā glāzīte. Nu i nah. Kur idritvai ir meitenes īsos bruncīšos, kas staigā un pārdod hotdogus un citas štelles? Cilvēku daudz, laiks vēss, varēja tak padomāt par šādām iespējām. Nu labi meitenes var arī uzvilkt ko siltāku

Nu un tad bija tāds gadījums, ka visādus frīkus gadās redzēt stadionā. Pirmā puslaika vidū aiz muguras sāk skanēt baigā līdzjušana, bet nu tāda nesakarīga. Paskatos atpakaļ, a tur pāris rindas atpakaļ sēž džekiņš, kuram ir manāmi labi. Spēli viņš šķiet nevarēja vairs saskatīt, bet būt labi viņam bija. Arī līdzi juta kaut kam. Bet nepagāja ne pāris minūtes, kad atnāca apsargi un šamo aizkonvojēja kaut kur ārpus stadiona.