Kā tās sienas flīzējamas

Nu jau otro nedēļu flīzeju vannasistabā sienas Pa vakariem neko daudz nevar noflīzēt, a pa brīvdienām noslinkoju. Un kā jau varēja paredzēt, svētdien sagriezu kāju pret metāla konstrukcijas gabalu, ko izmantoju flīžu līmeņošanai un kurš bija par garu un kuru man negribējās graizīt un tas bija izstiepies pa pusdurvīm.

Tad vēl ir tāds visnotaļ interesants un riebīgs instruments kā leņķa slīpmašīna (tautā saukta arī par fleksi). Ja vajag izgriezt flīzē robu (piemēram istabas ārējam stūrim tūrim) , tad šis ir tas rīks kas būs vajadzīgs. Nopirku sev fleksi pirms divām nedēļām. Aigāju mājās, ieslēdzu (bez diska virsū) un sapratu, ka vairs iekšā slēgt negribu, vadzi esmu pēc dabas piesardzīgs un tas agregāts ir viens no bīstamākajiem instrumentiem. Galu galā izvēles nebija un šajā otrdienā ķēros pie fleksēšanas. Pirmāflīze gāja makten smagi un bailīgi. Caurums sanāca nelīdzens un par lielu. Ar otro piegajienu, ja tās lielās bailes bija pagaisušas un izdevās izgriezt divas smukas paralēlas līnijas, tomēr kniebjot caurumu pārcentos un pārlauzu flīzi. Trešajā reizē arī pārlauzu, un ar ceturto piegājienu beidzot visu idzdarīju ka nākas. Ak jā! Fleksejot flīzes laikam tomēr obligati jālieto maska (it sevišķi, ja to dara iekštelpās), jo putekļu ir tik daudz, ka reizēm neko nevar redzēt.

P.S. Es neapgalvoju, ka tas kā es daru ir pareizi un labi, bet šis ir tas veids kādā es to varu paveikt lieki neiztērējoties. Man pirms flīzēšanas sākšanas teica, ka cilvēks ar manu flīzēšanas pieredzi (absolūta nulle) neko sakarīgu neuztaisīs, bet še tev, man patīk kā ir izdarīts un vēl vairāk man patīk tas, ka VISS IR PAVEIKTS SAVIEM SPĒKIEM, nevis maksājot bargu naudu cilvēkiem, kas bārsta apkārt frāzes: “Dari pac salasiijies, ka jebkurš var būt flīzētājS!?” un domā, ka flīzēšana ir baigā māka! Ņifiga, flīzēšana ir ķēpīga (it sevišķa, ja dara to pirmo reizi), bet ne sarežģīta un, ja kāds cenšas iegalvot pretējo, tad tas stipri pārvērtē savus spēkus.

P.P.S. Vot idritvai usprāgu! … Temperaments.