Pēc tam, kad pats uz savas ādas izmēģināju, kas tā tāda grunts un cik “viegli” to dabūt nost no ādas, man tika pasviesta doma, ka iesvētībās (ne jau kristīgajās, bet citās) vajagot pašā iesvētību sākumā iesvētāmajam nesakot, kas tas ir, likt iemērkt rokas līdz elkoņiem gruntī. Uz iesvētību beigām domāju, ka grunts savu labo darbiņu būs padarījusi, jo ar ūdeni un ziepēm vismaz man to verķi nost dabūt neizdevās. Palīdzēja tikai beršanas ar pumeku (porains akmens, ko parasti izmanto vannojoties), un arī tas tikai pēc 4 dienām.

Priecīgas visiem iesvētības!