Pēc Positivus ietvaros apmeklētās P. Dohertija uzstašanās izdomāju, ka vajag “iepirkt” arī viņa šogad iznākušo soloalbumu, ko arī vēl vasarā izdarīju. Nekas jau superduperīpašs nav, BET ir pāris dziesmiņas kas ir diezgan klausāmas. Manuprāt labākā dziesma visā albumā ir “Last of the English Roses”. Un vakardien es beidzot noskatījos arī klipu.. gandrīz līdz galam.

Pēdējā laikā tracis sacelts ap Rammstein klipu, ka tur “ai un vai”, bet es saku, ka “Last of the English Roses” klipa nobeigumu man nebija pa spēkam noskatīties.

Pa brīvdienām divas dienas pēc kārtas rīta pusē redzēju vienu un to pašu sapņa fragmentu.

Es braucu mašīnai pie stūres, bet blakus gāzes pedālim ir iekārtojies viens liels, trekns, briesmīga paskata trusis un grauž man nost labās kājas pirkstus. No sāpēm pamodos un konstatēju, ka pa miegam esmu izbāzis kāju no segas apkašas un kaķis, izmantojot izdevību, cītīgi kož man labās kājas īkšķī.

Tātad šodien Vesta kungs būtu teicis sekojošo (neesmu pārliecināts par ketegoriju):

“Taylor, I’m really happy for you, and I’m gonna let you finish, but Markus Riva had one of the best videos of all time”

P.S. Info tiem, kas tankā.

Tātad mans nākamais lielais divdienu plāns ir tikt pilnībā uz pekām līdz piektdienai, lai varu mierīgi dzerst un braukt ar riteni, protams, ne abus reizē.

BRĪDINĀJUMS: Visi notikumi un personāži ir izdomāti. Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai pārdomā savu attieksmi pret apkārt notiekošo.

Ievads.

Kādu dienu blondais Krišjānis sēdēja parkā uz soliņa, lasīja savā telefonā jaunākās ziņas un filizofēja par to vai nav vienalga kādā veidā kaujamo lopiņu nogalina. Beigts ir un paliek beigts. Viņš skaļi internetos lamāja visus jaunā likuma pretiniekus par liekuļiem un dedzīgi smējās par sev līdzīgi domājošo zīmētajām karikatūrām un jokiem.

Pēc kāda laiciņa.

Blondais Krišjānis sēdēja parkā uz soliņa un baudīja jauko dienu. Te pēkšņi viņš ievēroja, ka viss visapkart apstājas un mazliet satumst. Un tad viņa priekšā parādījās labā feja, kura teica:

- Krišjāni, es esmu labā feja un man tev ir svarīgs paziņojums. Liktenis ir lēmis, ka tev tieši pēc nedēļas ir jāmirst, bet es esmu labā feja un ļaušu tev izvēlēties kā tas notiks. Pēc tam, kad būsi izdarījis savu izvēli tu par šo sarunu aizmirsīsi un dzīvosi tālāk neko par savu gaidāmo nāvi nezinot.

Krišjānis tik iepleta muti un nespēja bilst ne vārda. Tāpēc labā feja turpināja:

- Krišjāni, uzklausi savus trīs iespējamos nāves scenārijus, bet izvēlies uzmanīgi. Tātad scenāriji ir sekojoši:

1. Tu ej pa ielu, tev no aizmugures pienāk cilvēks, izrauj no azotes pistoli, BAMS, šāviens galvā un tu esi beigts uz vietas;
2. Tevi saķer bars nariku, ievelk vārtrūmē, ar trulu nazi neveikli pārgriež tev rīkli aptīra kabatas un tad sēž un skatās, kā tu piecas minūtes rīsties un cīnies par dzīvību līdz nosmoc pats savās asinīs. Process ir tik ilgs, jo nariki kaut kā neprasmīgi visu štelli izdarīja.
3. Tevi kaut kāds sadzēries maniaks apdullina, ievelk vārtrūmē, sasien un, tiklīdz tu atgūsties, ar āmuru sāk pārvērst visus tavus kaulus putriņā, sākot ar mazsvarīgākajiem. Pusstunda nebeidzamas baudas garantēta.

Krišjānim pār lūpu notek siekala. Labā feja pasmaida un uzmundrinoši saka:

- Nu, Krišjān, laiks izvēlēties!

- Es.. es.. laikam izvēlos pirmo variantu.

- Bet, Krišiņ, kāpēc gan pirmo variantu?

- Nu tas ir ātrākais un nesāpīgākais.

- Nu bet, ja tev vienalga jāmirst, vai nav vienalga kā tas notiek? Vismaz būtu lozes vilcis.

- Nē, nē, nē! Lūdzu, lūdzu neliec man ilgi mocīties – Krišjānis sāka raudāt un pamodās savā svaigi piešmucētajā gultā.

Kādā saulainā vasaras dienā Zigīts sēdēja virtuvē, skatījās ārā pa logu, kūpināja kuplu sarkanā marļuka dūmu un dziedāja dziesmu par to, ka kādreiz viņam dārziņš būs. Uz Andreja jautājumu, ko tad šis tik priecīgs, Zigīts atbildēja, ka iedomājies, ka kādreiz šis saņemsies, nopirks zemi laukos un iekārtos kaut vai nelielu dobīti, kurā audzēs pats savu tabaku. Andrejs šo domu atzina par makten labu esam.

Ja sit, tātad mīl.

Izsvītrojam šo no sava niecīgā tautas parunu un sakāmvārdu krājuma un ierakstam dzīves realitātei atbilstošāku variantu:

Ja sit, tātad stiprāks.

Kad beidzot pienāks tā diena, kad arī motociklistiem būs jāievēro ceļu satiksmes noteikumi?

Pagājušajā ceturtdienā, ap desmitiem vakarā, piestāju es pie viekala, lai iepirktu alu. Tieši pirms manis pie kases stāvēja divas pajaunas damītes. Ievēroju viņas tāpēc, ka vienai no šamām bija superīsi svārki un paliels zilums uz kājas. Iepirkās šamās, izgāja ārā no veikala. Iepirkos arī es, sakrāmējos, izgāju ārā no veikala un devos uz mašīnu. Tumšs jau bija. Bet skatos, ka pie blakus mašīnas notiek zināma rosība. Ahā – tās pašas dāmītes. Viena satraukta rokas pa somiņu un laikam meklē atslēgas. Nu ok,  paeju garām, iesežos mašīnā, bet tā kā man vienalga bija vēl jāgaida, tad redzēju arī visu turpmāko.

1. Pēc kādas pusminūtes atslēgas tiek atrastas – darīts;
2. Iekāpjam abas mašīnā – darīts;
3. Iedarbinam mašīnu – darīts;
4. Ieslēdzam muzonu – darīts;
5. Atveram logus, lai citi arī dzird, ka mums ir muzons – darīts;
6. Sākam braukt.. un uzreiz noslāpstam… – darīts